Pāriet uz saturu

Stirnas

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena Stirnas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Stirnas
Capreolus (Gray, 1821)[1]
Eiropas stirna (Capreolus capreolus)
Eiropas stirna (Capreolus capreolus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaAtgremotāju apakškārta (Ruminantia)
DzimtaBriežu dzimta (Cervidae)
ApakšdzimtaStirnu apakšdzimta (Capreolinae)
ĢintsStirnas (Capreolus)
Stirnas Vikikrātuvē

Stirnas, stirnu ģints (Capreolus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Ruminantia). Stirnu ģintī ir 2 sugas.[2]

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka stirnu ģintī ir tikai viena suga ar vairākām pasugām. Tomēr pēc padziļinātiem pētījumiem stirnu Eiropas pasuga tika atzīta par atšķirīgu sugu no Āzijas pasugas. Lai gan morfoloģiski abas stirnu sugas ir ļoti līdzīgas, aizdomas, ka abas pasugas nav viena suga radīja fakts, ka hibridizējoties pēcnācēji nespēja vairoties.[3]

Ragi tēviņiem ir samērā īsi un stāvi, attēlā Sibīrijas stirnu buks (Capreolus pygargus)

Stirnas ir sastopamas visā Eirāzijas teritorijā, bet abu sugu izplatības areāls gandrīz nepārklājas. Eiropas stirna dzīvo Eiropā, bet tā ir sastopama arī Mazāzijā un Kaukāzā. Tās izplatības austrumu robeža ir Krievijas pašos rietumos, bet Sibīrijas stirnas izplatība sākas pie Urāliem.[4] Abu sugu izplatība pārklājas Kaukāza kalnos, turklāt Eiropas stirna mājo kalnu dienviddaļā, bet Sibīrijas stirna ziemeļdaļā. Kopumā Sibīrijas stirna sastopama Ķīnā, Kazahstānā, Korejā, Mongolijā un Krievijā.[5]

Latvijā ir sastopama viena stirnu ģints suga — Eiropas stirna (Capreolus capreolus).

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Morfoloģiski abas sugas ir ļoti līdzīgas viena otrai, tikai Sibīrijas stirna ir nedaudz lielāka nekā Eiropas stirna.[6] Salīdzinot ar citām briežu dzimtas sugām, stirnas ir samērā nelielas un smalki veidotas. Tām ir salīdzinoši īsi, stāvi ragi, kuri aug tikai tēviņiem. To apspalvojums vasarā ir sarkanbrūns ar pelēcīgu sejas matojumu. Ziemā tās kļūst pelēkas, tumši brūnas vai pat gandrīz melnas. Aste ir ļoti īsa. Atšķirībā no citiem briežu dzimtas tēviņiem, stirnu buks jaunos ragus sāk audzēt uzreiz pēc veco nomešanas.

Stirnas pamatā barojas ar zālaugiem, koku lapām, ogām un jauniem dzinumiem. tām ļoti garšo jauna zāle, jauni asni, augi, kuri ir sulīgi un kuros ir augsts ūdens procents.[7]

  1. Genus Capriolus
  2. «Capreolus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. septembrī. Skatīts: 2011. gada 14. decembrī.
  3. Штуббе Г., Брухгольц 3. Опыты по гибридизации европейской и сибирской косуль (Capreolus capreolus L. (1758) Х Capreolus pygargus Pall. (1771) // Зоологический журнал. — 1979. — Т. 58. — № 9. — С. 1398—1403.
  4. «IUCN: Capreolus capreolus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. janvārī.
  5. IUCN: Capreolus pygargus[novecojusi saite]
  6. Европейская и сибирская косули: Систематика, экология, поведение, рациональное использование и охрана/ Под ред. В.Е. Соколова. — М: Наука, 1992. — 399 с. — ISBN 5-02-005417-8
  7. Boyle, K.V. (2006), "The Roe Deer: Conservation of a Native Species", in Serjeantson, D; Field, D, Neolithic wild game animals in Western Europe: The question of hunting, Oxford: Oxbow Books, pp. 10–23, ISBN 978-1-84217-214-8