Tarnova
- Šis raksts ir par pilsētu Polijā. Par pilsētu Bulgārijā skatīt rakstu Veliko Tarnova.
| Tarnova | |||
|---|---|---|---|
 Tarnova | |||
| |||
  Tarnova | |||
| Koordinātas: 50°00′45″N 20°59′19″E / 50.01250°N 20.98861°EKoordinātas: 50°00′45″N 20°59′19″E / 50.01250°N 20.98861°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Mazpolijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Pilsētas tiesības | 1330 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 72,4 km2 | ||
| Augstums | 231 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 106 259 | ||
| • blīvums | 1 593,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.tarnow.pl/ | ||
 Tarnova Vikikrātuvē | |||
Tarnova (poļu: Tarnów) ir pilsēta Polijas dievidaustrumos, Mazpolijas vojevodistē Dunajecas krastos. Liels ķīmiskās, stikla, mašīnbūves un militārās rūpniecības centrs. Pie Tarnovas ģeogrāfiski sākās Karpatu kalni. Pilsētā atrodas čigānu kultūras muzejs. Tarnova, pēc aptaujas datiem, ir visrelioģiozākā pilsēta Polijā.
Tarnovas teritorijā apmetne bijusi vismaz no 9. gadsimta sākuma (ir pieņēmums, ka šeit atradās visļanu galvenais centrs). 12. gadsimta beigās apmetne tika piešķirta augstmanim Specimiram (Lalivasam) no Lužicas, un līdz 1567.gadam Tarnova piederēja Lalivasu dzimtai. Pēc šī laika Tarnova gandrīz pilnīgi panīka. 1528. gadā pilsētā patvērumu guva Ungārijas karalis Jānošs Zāpoja. 1772.gadā, Polijas pirmajā dalīšanā, Tarnova tika piešķirta Austrijai. Pilsēta atdzima un tā kļuva par vienu no Galīcijas galvenajām pilsētām. 1846. gadā pilsētas apkārtnē izcēlās plaši zemnieku nemieri (Rzeź galicyjska), tika dedzinātas muižas un nogalināti to iemītnieki. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētas apkaime bija vieta Vācijas un Austroungārijas armiju Gorlices-Tarnovas ofensīvai, kuras rezultātā tika pārrauta fronte un krievu karaspēks tika atsviests Krievijas teritorijā. 1920. gadā pilsētā kādu laiku atradās Ukrainas emigrācijas valdība Simona Petļuras vadībā. Jaunu impulsu Tarnovas attīstībai deva arī modernas ķīmiskās rūpnīcas (tagad. Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach S.A.) izbūve starp abiem pasaules kariem. Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināti pilsētas ebreju iedzīvotāji, bet pati Tarnova tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā.
Lielākie rūpniecības uzņēmumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach S.A. [1] Arhivēts 2005. gada 24. martā, Wayback Machine vietnē. - slāpekļa minerālmēslu, plastmasas ražošana
- Zakłady Mechaniczne TARNÓW S.A. [2] Arhivēts 2011. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē. - darbagaldu, ieroču (ložmetēju, šauteņu, zenītieroču) ražošana
- Fabryka Silników Elektrycznych TAMEL S.A. [3] - elektromotoru ražošana
Tarnovā dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Juzefs Bems (Józef Bem, 1794 - 1850) - ģenerālis
- Juzefs Cirankevičs (Józef Cyrankiewicz, 1911 - 1989) - politiķis
- Mihals Hellers (Michał Heller, 1936 - ) - garīdznieks, kosmologs
- Annija Ondra (Anny Ondra, 1903 - 1987) - čehu aktrise
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tarnovas bazilika (Bazylika katedralna Narodzenia Najświętszej Maryi Panny w Tarnowie)
- Tarnovas dzelzceļa stacija (Tarnów (stacja kolejowa))
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Tarnovas bazilika -
Tarnovas dzelzceļa stacija
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aušvices-Birkenavas muzejs
- Babja Guras nacionālais parks
- Bohņas sāls raktuves
- Gorces nacionālais parks
- Maguras nacionālais parks
- Ojcovas nacionālais parks
- Peņinu nacionālais parks
- Tatru nacionālais parks
- Tiņecas klosteris
- Vavelas pils
- Veličkas sāls raktuves
- Zebžidovska kalvārija
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/011212463011-0981570?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 4 oktobris 2022.