Uiguru valoda

Uiguru valoda ; ئۇيغۇرچە; Uyƣurqə; уйғурчә
Valodu lieto:	Ķīna, Kazahstāna, Pakistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna
Reģions:	Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions
Pratēju skaits:	ap 10 milj.
Reitings:	76
Valodu saime:	Altajiskās; Tjurku; Karluku; Uiguru valoda
Rakstība:	Arābu alfabēts (uiguru ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Ķīna (Siņdzjana)
Regulators:	Sindzjanas Uiguru autonomā reģiona Etnisko valodu un rakstību Darba komiteja
Valodas kodi
ISO 639-1:	ug
ISO 639-2:	uig
ISO 639-3:	uig
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Uiguru valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

Uiguru valoda, dažkārt saukta par jaunuiguru valodu — tjurku valodu grupas valoda. Uiguru valodā runā uiguri Ķīnā, kā arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Dialekti

3 galvenie dialekti:

ziemeļrietumu,
dienvidu (Hotanas),
austrumu (Lobnora)

Mūsdienu literārā valoda sākusi veidoties 17. gadsimtā uz ziemeļrietumu dialekta bāzes; ir 2 varianti — Siņdzjanas uiguru literārā valoda (Austrumu Turkestānas) un Vidusāzijas.

Rakstība

No 1000. gada beigām lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts. 11.—12. gadsimtā to aizstāja arābu raksts (daļa uiguru lietoja uiguru rakstu līdz pat 18.—19. gadsimta beigām). Ķīnā no 1965. līdz 1982. gadam lietots arī latīņu raksts, 1983. gadā to aizstāja ar arābu rakstu, pievienojot dažas fonētiskās zīmes.

Vidusāzijā (PSRS) līdz 1930. gadam uiguru rakstībā tika lietots arābu raksts. 1930.—1946. gadam rakstības pamatā bija latīņu alfabēts, no 1946 tika pielāgota kirilica.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Uiguru valoda.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)