Valentīna Eiduka
 Valentīna Eiduka 2011. gadā | |
| Personas dati | |
|---|---|
| Dzimusi |
1937. gada 12. martā Rēzekne, Latvija |
| Mirusi | 2023. gada 19. novembrī (86 gadu vecumā) |
| Pārstāvētā valsts |
 PSRS |
| Dzīvesvieta |
Rīga, Latvija[1] |
| Izglītība | LVFKI |
| Profesionālā informācija | |
| Sporta veids | vieglatlētika |
| Disciplīna | Šķēpa mešana |
| Treneris |
Kārlis Libers Alberts Putāns Valentīns Mazzālītis[2] |
| Trenējusi |
Audzēkņi
|
| Personiskie rekordi | |
| Šķēpa mešana | 52,97 m (1964) |
Valentīna Eiduka (dzimusi Bondare[2] 1937. gada 12. martā[3] Rēzeknē, mirusi 2023. gada 19. novembrī)[4] bija latviešu vieglatlēte, startējusi šķēpa mešanā. Pēc sportistes karjeras beigām — šķēpa mešanas trenere.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]V. Eiduka ir dzimusi 1937. gada 12. martā Rēzeknē. Bijusi precējusies ar treka riteņbraucēju, PSRS izlases dalībnieku Ivaru Eiduku.[5]
Mācījusies Rīgas 15. pamatskolā,[6] 1968. gadā absolvējusi LVFKI.[3][4]
Sportistes karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valentīna Eiduka par šķēpa mešanas karjeras sākumu
Ar šķēpa mešanu sākusi nodarboties 16 gadu vecumā.[7] Sākumā trenējusies pie Kārļa Libera, trīs gadus vēlāk un pēc kļūšanas par PSRS sporta meistari pārgājusi pie Alberta Putāna (viņš bijis Ineses Jaunzemes treneris).[7] Sportistes karjeras atlikušo daļu trenējusies pie Valentīna Mazzālīša.
Laikā no 1957. līdz 1967. gadam astoņas reizes uzvarējusi Latvijas PSR čempionātā,[4] divas reizes bijusi otrajā vietā un vienu reizi izcīnījusi bronzas medaļu.[8] 1963. gadā izcīnījusi uzvaru PSRS "Dinamo" čempionātā, kā arī ieņēmusi otro vietu starptautiskajā "Dinamo" čempionātā.[2] 1959. gada PSRS Tautu spartakiādē izcīnījusi piekto vietu, divas reizes bijusi sestajā vietā PSRS čempionātā (1964, 1965).[2] Viņas personiskais rekords ir 52,97 m (ar vecās konstrukcijas šķēpu), kas tika sasniegts 1964. gadā.[4][8] Laikā no 1954. līdz 1969. gadam (16 gadi) bijusi starp desmit labākajām latviešu šķēpa metējām pēc personiskā rekorda.[2]
Treneres karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1967. gadā uzsākusi šķēpa mešanas treneres karjeru.[9] Treneres karjeras sākumā viņas panākumiem bagātākie audzēkņi bijuši Astrīda Ostrovska, Arnis Šimkuss, Jurijs Smirnovs.
Vairāki viņas audzēkņi ir sasnieguši atzīstamus panākumus starptautiskajās sacensībās. Vadims Vasiļevskis ir 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu sudraba medaļas laureāts un pašreizējais Latvijas rekordists, Ainārs Kovals ir šīs pašas godalgas ieguvējs 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs, Zigismunds Sirmais bijis pasaules rekordists junioriem. Vēl ir trenējusi Ingu Kožarenoku, Sintu Ozoliņu-Kovalu, Ansi Brūnu, Aneti Sietiņu. Par ieguldījumu šķēpa mešanas attīstībā 2008. gadā saņēmusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[10]
2006. un 2008. gadā tikusi atzīta par gada treneri Latvijā.[4] 2011. gadā tika atzīta par gada labāko vieglatlētikas treneri Eiropā.[11]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. ISBN 978-9984-878-30-0.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jurisons 2012, 168. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Jurisons 2012, 180. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 Jānis Pārums. «Valentīna Eiduka: "Arī Kovals var mest 90 metrus"». sportacentrs.com, 2006. gada 13. jūlijs. Skatīts: 2011. gada 22. marts.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Koscinkevičs, Ilvars (2011. gada 25. oktobrī). "Eiduka: Mums ir uz kā būvēt". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 43 (818): 28.—37. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ Jurisons 2012, 21. lpp.
- ↑ Jurisons 2012, 18. lpp.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Jurisons 2012, 19. lpp.
- ↑ 8,0 8,1 Jānis Pārums. «70 gadu jubileju svin trenere Valentīna Eiduka». sportacentrs.com, 2007. gada 12. marts. Skatīts: 2011. gada 22. marts.
- ↑ Staģis, Andris (2012. gada 6. martā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 10 (36): 45. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ «Valsts prezidents pasniegs valsts apbalvojumus 34 apbalvotajiem». TvNet.lv. 2008. gada 17. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. septembrī. Skatīts: 2011. gada 22. marts.
- ↑ Valentīna Eiduka — Eiropas gada trenere vieglatlētikā, sportacentrs.com
|