Vineta Skujiņa
| Vineta Skujiņa | |
|---|---|
 Vineta Skujiņa 2011. gadā | |
| Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 3. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1970. gada 4. jūlijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
|
| Bērni | 4 |
| Augstskola | |
Vineta Skujiņa (iepriekš Vineta Zoldnere un Vineta Poriņa; dzimusi 1970. gada 4. jūlijā Rīgā)[1] ir latviešu valodniece, sociolingviste un politiķe. Bijusi 11. Saeimas deputāte, pārstāvot Nacionālo apvienību.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi farmaceites Rūtas Skujiņas (absolvējusi Rīgas Medicīnas institūta Farmācijas fakultāti, ilggadēja aptiekas vadītāja no 1969. līdz 2006. gadam Rīgā) un sabiedriskā darbinieka Inarta Skujiņa ģimenē.[nepieciešama atsauce]
V. Skujiņa ir filoloģijas zinātņu doktore. Viņa absolvējusi Latvijas Universitāti 1994. gadā kā filoloģijas bakalaure un skolotāja latviešu valodas un literatūras specialitātē mazākumtautību skolā, pēc tam studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā, ko beigusi ar maģistra grādu kultūras teorijā 1996. gadā.[2] 2003. gadā, aizstāvot disertāciju Latvijas Universitātē, kļuvusi par filoloģijas zinātņu doktori, zinātniskās darbības joma — sociolingvistika.
V. Skujiņa bijusi precējusies ar Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu doktoru, asociēto profesoru un vadošo pētnieku telesakaru specialitātē Jurģi Poriņu. Ģimenē uzauguši četri bērni.
V. Skujiņa bija Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece valodas politikā un sociolingvistikā no 1994. līdz 2011. gadam, kad uzsāka darbu Saeimā. Kopš 1999. gada bijusi vairāku studiju kursu autore un docētāja Rīgas Ekonomikas augstskolā, Latvijas Universitātē, Rēzeknes Augstskolā, bijusi Kultūras ministrijas Konsultatīvās padomes nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas jautājumos, Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisijas, Eiropas Komisijas izglītības sadarbības tīklu starpkultūru izglītībā un aktīvā pilsoniskuma veicināšanā dalībniece.[2] Bijusi Latvijas Universitātes Multikulturālās izglītības centra direktore no 2002. gada līdz 2011. gadam.[2]
Viņas jaunākā monogrāfija "Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā" izdota 2009. gadā un kļuvusi par populāru pētījumu mūsdienu valodniecībā.[3]
Viņai ir vairāk kā 80 publikāciju, no kurām 13 ir monogrāfijas un monogrāfiska tipa izdevumi par latviešu valodas apguvi, valodas politiku, starpkultūru izglītības jautājumiem,[4] piemēram, "Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā" (2009), Intercultural Education. Teacher Training Needs from an European Perspective/ Educación intercultural/ Necesidades de formación del profesorado desde una perspectiva europea (2006); "INTER: ceļvedis interkulturālās izglītības realizācijai skolās" (2006), "Latvijas valodas politikas analīze: ekonomiskie aspekti." (2001), "Tu spēlē, lai runātu" (1996) u. c.
Kopš 1995. gada ar referātiem par Latvijas valodas situāciju, latviešvalodīgo diskrimināciju Latvijā un starpkultūru jautājumiem V. Skujiņa uzstājusies konferencēs, kongresos 20 pasaules valstīs Eiropā, kā arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā (Kanādā, Ekvadorā, Meksikā, Kolumbijā).
Plašu rezonansi sabiedrībā guva V. Skujiņa 2010. gada publikācija "Eiropas Savienība šokā: pētījums Latvijā atklāj latviski runājošo diskrimināciju".[5]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā iestājusies partijā "Visu Latvijai!" un veiksmīgi kandidējusi 11. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta.[6] Vēlēšanu kampaņas laikā viņa bija izvirzīta kā Nacionālās apvienības kandidāte izglītības un zinātnes ministres amatam.[7]
Saeimā darbojās kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre, Pieprasījumu komisijas deputāte, Okupācijas muzeja atbalsta grupas deputāte, vadīja EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegāciju.
Uzmanību veltījusi arī drošības un aizsardzības jautājumiem, tostarp kā EDSO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja kopīgi ar Latvijas Ārpolitikas institūtu 2014. gada augustā Rīgā rīkojot konferenci "Nacionālā un starptautiskā drošība pēc Krimas okupācijas"[8] un 2013. gada maijā "EDSO drošības kopiena no Vankūveras līdz Vladivostokai: ilūzija vai realitāte?".[9]
2014 . gadā V. Skujiņa nesekmīgi kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās. Tāpat ievēlēšanai pašvaldībā pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, kandidējot uz vietu Rīgas domē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 209. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «CVK profils». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 1. februārī.
- ↑ Atvērs V.Poriņas monogrāfiju par bilingvismu Latvijā. Diena.lv
- ↑ V.Poriņas CV no Saeimas interneta mājaslapas
- ↑ Vineta Poriņa (2010. gada 2. jūnijs). "ES šokā: pētījums Latvijā atklāj latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju". Diena. Atjaunināts: 2012. gada 1. februārī.
- ↑ 11. Saeimas profils
- ↑ "Vairāki izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti sola reorganizācijas IZM". Diena. 2011. gada 13. septembris. Atjaunināts: 2012. gada 1. februārī.
- ↑ «Nacionālā un starptautiskā drošība pēc Krimas okupācijas». Latvijas Ārpolitikas institūts. 2014. gada 15. septembris. Skatīts: 2014. gada 17. septembrī.
- ↑ «Notiks konference par drošības izaicinājumiem EDSO dalībvalstu telpā». Austrumeiropas politikas pētījumu centrs. 2013. gada 27. maijs. Skatīts: 2014. gada 17. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vineta Poriņa |
- CVK profils Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|