Vladislavs Tarnovskis (poļu : Władysław Tarnowski ; dzimis 1836 . gada 6. aprīlī , miris 1878 . gada 19. aprīlī ) bija 19. gadsimta poļu komponists un pianists , dzejnieks un dramaturgs , romantisma pārstāvis.
Vladislavs Tarnovskis ir dzimis 1836 . gada 4. jūnijā nelielā Rutēnijas ciematiņā Vroblevicē . Viņa māte bija Ernestīna Tarnovska (1808—1840) un tēvs Valerians Tarnovskis (1811—1861). Tarnovskisam bija arī brālis — Staņislavs (1738—1909), saukts par "Biały", un arī māsa — Maria Jozefa (1840—1938).[ 1] Vladislavs Tarnovskis studēja jurisprudenci un filozofiju Jagaiļa Universitātē .[ 2]
Trois Mazurkas pour Piano , ap 1870.
Chart sans paroles , 1870.
Valse-poeme , 1870.
Fantazie-Impromptu
Impromptu „L’adieu de l’artiste” , yaklaşık 1870.
Souvenir de la Canée ,1870.
Polonez dla Teofila Lenartowicza , 1872
Grande Polonaise quasi rapsodie symphonique composée et dediée à son ami T. Lenartowicz , 1874.
Sonate à son ami Br. Zawadzki , ap 1875.
Extases au Bosphor , fantasie rapsodie sur les melodies orientales , op. 10, ap 1875.
Marsz żałobny z osobnej całości symfonicznej poświęcony pamięci Augusta Bielowskiego , 1876.
Ave Maria , 1876.
Pensée funebre .
Andantino pensieroso , 1878 (publicēts pēc nāves).
Symfonia d’un drammo d’amore , 1871.
Karlińscy , 1874.
Joanna Grey , 1875.
Achmed oder der Pilger der Liebe veya Achmed, czyli pielgrzym miłości , (operā), 1875.
A kto chce rozkoszy użyć , vai Jak to na wojence ładnie , 1863, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Herangedämmert kam der Abend , (dziesmu vārdi: Heinrich Heine ).
Die Perle, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Die Schwalben , (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Im Traum sah ich das Lieben , (dziesmu vārdi: Heinrich Heine).
Ich sank verweint in sanften Schlummer vai Widzenie , (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Neig, o Schöne Knospe , (dziesmu vārdi: Mirza-Schaffy Vazeh).
Kennst du die Rosen , ap 1870, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Du Buch mit sieben Siegeln , ap 1870, (dziesmu vārdi: Ludwig Foglár).
Ob du nun Ruhst , ap 1870, (dziesmu vārdi: Ludwig Foglár).
Klänge Und Schmerzen , ap 1870, (dziesmu vārdi: Robert Hamerling).
Nächtliche Regung , ap 1870, (şarkının metni: Robert Hamerling).
Strofa dello Strozzi e la risposttadi Michalangelo , (dziesmu vārdi: Filippo Strozzi ve Michelangelo ).
Au soleil couchant , (dziesmu vārdi: Victor Hugo ), 1873.
Still klingt das Glöcklein durch Felder , vai Dźwięczy głos dzwonka przez pole , 1874, (şarkının metni: Władysław Tarnowski).
Alpuhara , 1877, (dziesmu vārdi: Adam Mickiewicz ).
Mein kahn , pirms 1878, (dziesmu vārdi: Johann von Paümann ps. Hans Max).[ 4]