Ogļu atklāšana Eredžli (Hēraklijas) reģionā (šodien pazīstama kā Zonguldakas baseins) aizsākās sultānaMahmuda II valdīšanas laikā un to ieguve attīstījās sultāna Abdulmedžida I valdīšanas laikā.
Pirmais turku ogļu paraugs tika atvests no Eredžli uz Stambulu 1822. gadā, taču nekas netika darīts šo ogļu izpētei un izmantošanai. Tomēr 1829. gadā vēl vienu ogļu paraugu uz Stambulu atveda Uzuns (Garais) Mehmets, jūrnieks dzimis Kestaneci ciematā netālu no Eredžli. Šoreiz atklājumam tika pievērsta uzmanība, un jūrnieks saņēma atlīdzību mūža pensijas izskatā, taču, pirms viņš varēja gūt labumu no šīs atlīdzības, viņš tika noslepkavots.
Pirmie Austrijas valdības piedāvātie un piegādātie kalnrači bija Austrijas horvāti, par kuriem zināms, ka viņi bija nodarbināti Eredžli ogļraktuvēs. Sarakste starp Stambulu un vēstniecību Vīnē liecina, ka ogļu izpēte Eredžli baseinā sākās 18 mēnešus pirms 1837. gada marta pieprasījuma un ka ražošana sākās aptuveni 1835. gada septembrī.[1]