Lubānas luterāņu baznīca
| Lubānas evaņģēliski luteriskā baznīca | |
|---|---|
 | |
  Lubānas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Madonas novads, Lubāna |
| Koordinātas | 56°54′12″N 26°43′27″E / 56.90333°N 26.72417°EKoordinātas: 56°54′12″N 26°43′27″E / 56.90333°N 26.72417°E |
| Piederība konfesijai | luterānisms |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | pabeigta |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | mācītājs Reinis Bikše |
| Mājaslapa | http://lubanasdraudze.wordpress.com |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | Neogotika |
| Celtniecības sākums | 1869 |
| Celtniecības beigas | 1872 |
| Specifikācija | |
| Garums | 40 m |
| Platums | 19 m |
| Augstums (maksimālais) | 9,8 m līdz griestiem |
| Būvmateriāli | ķieģelis |
Lubānas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Lubānā. Baznīca celta no 1869. līdz 1872. gadam pēc J. Kampes projekta neogotikas stilā. Tā ir vienīgā ēka Latvijā, kur zem viena jumta izvietotas divas baznīcas.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās rakstītas ziņas par baznīcu Lubānā parādās 1643. gadā, kad pirmoreiz minēta ar Ļaudonas evaņģēliski luterisko draudzi vienota Lubānas draudze. Pirmā koka baznīca Lubānā uzcelta 1648. gadā Lubānas muižas īpašnieka Heinriha fon Kronšterna vadībā. Iespējams, šī baznīca ir atradusies tagadējo veco kapu centrā. Par to liecina vairāki faktori: nostāsti no paaudzes paaudzē, tiek arī uzskatīts, ka tagadējais kapu ceļš agrāk bijis ceļš, kurš veda uz baznīcu. Ziemeļu kara laikā baznīca nodegusi.
Laikā no 1845. līdz 1847. gadam, kad Lubānas muižā jau saimniekoja Volfu dzimta, puskilometra attālumā no baznīcas uzcelta liela akmeņu mācītāja māja un saimniecības ēkas Aiviekstes kreisajā krastā. 1868. gadā saskaņā ar J. Kampes projektu tika uzsākta jaunās, mūra baznīcas celtniecība. Jaunā baznīca tika celta vecajai apkārt, bet, kad jaunā baznīca bijusi uzcelta, veco nojauca un iznesa pa gabalam ārā. Jaunā, tagadējā baznīca tika iesvētīta 1872. gada 6. janvārī- Zvaigznes dienā.[2]
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīcas ēkai ir visai netipisks iekšējais plānojums. No ārpuses baznīca ir viena vesela celtne, bet iekšpusē ir divas baznīcas — lielā un mazā. Abas telpas no ārpuses atdala izteiksmīga gaiļa figūra, kura atrodas nevis kā visās baznīcās torņa galā, bet gan vietā, kur atrodas lielās baznīcas altāris. Šo vienotā stilā būvēto celtni grezno ar sarkaniem ķieģeļiem ierāmētie, ar vimpeli rotātie gotiskie logi, armatūras dzegas, gotiskie trej’ un četrlapji, kāpienveida kontrofisi, taču pati telpa ir pārsegta ar vāji izteiktiem trīsslīpju griestiem, kurus mazākos laukumos sadala pasijas un līstes, kas veido ģeometriskus ornamentus. Pasiju krustpunktus rotā virpotas koka piekares, bet sienu un griestu sadures — koka konsoles. Durvis, kas ved uz sakristeju un mazo baznīcu, ierāmē gotiski portāli. Astoņi koka stabi balsta ērģeļu luktu, kuras margas rotā ar četrlapjiem greznoti pildiņi.[1]
Mazā baznīca
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vācu baznīca jeb tautā saukta Mazā baznīca, kurā bija ap 50 vietām, tika paredzēta kā vācu draudzes baznīca, kurā dievkalpojumus noturēja vācu baronam, viņa ģimenei un draugiem.
Lielā baznīca
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā baznīca, kurā ir ap 750 vietām, bija paredzēta latviešiem. Baznīcas rietumu daļā izvietots galvenais altāris, kura centra nišā — apustuļu skulptūras. Centrālajā smailkoka nišā Drēzdenes gleznotāja Augusta tom Dīka 1871. gada glezna "Kristus pie krusta" (Gruppe am Kreuz[3]). Gleznas labajā apakšējā daļā uzrakstīts: A. TOM DIECK.[1]
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lubānas baznīcas iekšdurvju vitrāžas, mazās baznīcas altāra vitrāža "Kristus ar bērniem" un ērģeles ir iekļautas Valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[2]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lubānas un Ļaudonas draudzes sākotnēji bija vienotas, tāpēc Lazdonas mācītājs V. Sibeliuss katru trešo sestdienu brauca uz Lubānas evaņģēliski luterisko baznīcu un noturēja tur dievkalpojumu. Viena no otras tās atdalījās 1874. gadā. Pirmais šīs draudzes mācītājs bija A. Peitāns, kura kapavieta atrodas Lubānas vecajos kapos.Līdz 2009. gadam, baznīcā kalpojuši apmēram 40 mācītāji, un šobrīd baznīcas draudzē strādā Guntis Želvis.[4] Draudze rīko arī dažādus pasākumus: 2 reizes gadā tiek rīkotas ziedu parādes — izstādes. Vienu reizi vasarā uz kapusvētkiem, bet otru — rudenī, svētbrīži ārpus baznīcas (Meirānos un Degumniekos), draudzes locekļu jubileju svinēšana. Draudze viesojas arī aprūpes centros. Janvārī pat tiek rīkota lūgšanu nedēļa, katru dienu kādā no draudžu baznīcām 2012. gadā baznīcai bija divi ļoti nozīmīgi skaitļi: 140 gadi, kopš baznīcas iesvētīšanas un 165 gadi, kopš Lubānas baznīcas draudze atdalījās un kļuva par patstāvīgu draudzi.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Mašnovskis V. 2006. "Latvijas luterāņu baznīcas 2. sējums" SIA "DUE" 460 – 463.lpp
- ↑ 2,0 2,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. maijā. Skatīts: 2016. gada 9. aprīlī.
- ↑ «Augusts tom Dīks Stadtwiki Dresden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. septembrī. Skatīts: 2020. gada 28. maijā.
- ↑ Guntis Želvis
- ↑ Zembergs I. 2012 "Lubānas luteriskajai draudzei — svētki". "Lubānas Ziņas" 18. maijs