Tilžas katoļu baznīca
| Tilžas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Tilžas katoļu baznīca | |
  Tilžas katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Tilžas pagasts, Tilža |
| Koordinātas | 56°54′02″N 27°21′47″E / 56.90056°N 27.36306°EKoordinātas: 56°54′02″N 27°21′47″E / 56.90056°N 27.36306°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1925 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Staņislavs Prikulis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1922 |
| Celtniecības beigas | 1925 |
| Specifikācija | |
| Garums | 24 m |
| Platums | 14 m |
| Būvmateriāli | koks |
Tilžas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu novada Tilžas pagasta centrā Tilžā. Lielākā koka baznīca Latvijā,[2] no 1994. gada valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tilžas, sākotnēji Kokorevas katoļu baznīca tika celta 1922. gadā Bēržu prāvesta Jēkaba Kindzuļa un vikāra Aloiza Kalves vadībā. Pirms tam, 1920. gada 15. oktobrī Tilžas kapos notika sapulce, uz kuru bija ieradušies aptuveni 500 cilvēku, kur sprieda par baznīcas būvi. Valsts fonds baznīcas būvniecībai piešķīra 10 desetīnas zemes. Katram draudzes loceklim bija jāmaksā nodoklis 10 rubļu apmērā un vēl 10 rubļu par katru desetīnu izmantojamās zemes. Kamēr cēla baznīcu, dievkalpojumi notika Kokorevas zemkopības skolā. 1925. gada 20. jūnijā baznīcu konsekrēja Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs Svētā Jāzepa — strādnieku aizbildņa godam. Pirmais Kokorevas prāvests uzbūvēja arī plebāniju.[3]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo prāvests Alberts Budže.[4] Draudzei ir septiņas kapsētas — Lutinānu kapi, Tilžas kapi, Kāpessila kapi, Ūdrenes kapi, Pūriņu kapi, Runcīnes kapi un Ranguču kapi. Draudzes lielākie svētki ir Lurdas Dievmātes svētki, Svētā Jāzepa svētki, Svētā Aloiza svētki, Krusta Paaugstināšanas svētki un Dievmātes Upurēšanas svētki.
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tilžas baznīca ir koka celtne ar diviem smailiem torņiem un skārda jumtu, 24 metrus gara un 14 metrus plata, aptuveni 10 metrus augsta uz akmens pamata. Koka velvē veidoti griesti, kas balstās uz četriem koka pīlāriem. Pie ieejas baznīcā ir priekštelpas, uz kurām balstās kora telpas un torņu smagums. Apkārt dievnamam ir dārzs, ko ieslēdz metāla žogs akmens mūra stabos. Dārza kreisajā pusē pie ieejas ir koka krusts. 1935. gadā draudze ieguva lielo zvanu, kas bija atliets Liepājā.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīcā ir lietošanas kārtībā ērģeles, kas tika iegādātas 1940. gadā. Dievnamā ir trīs koka altāri prāvesta K. Kangara gleznotām gleznām. Galvenajā jeb centrālajā altārī ir Svētās Ģimenes glezna — Marija, Jēzus un Jāzeps, Svētā Gara apmirdzēti. Labajā sānu altārī ir novietota Svētā Aloiza glezna, bet kreisajā sānu altārī — Jēzus Sirds glezna.[5]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.
- ↑ www.vietas.lv
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 454.-455.lpp.
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.
- ↑ www.balvurcb.lv
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||