Grendzes baznīca
| Grendzes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Grendzes katoļu baznīca | |
  Grendzes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija,Augšdaugavas novads, Šēderes pagasts, Grendze |
| Koordinātas | 55°52′00″N 26°16′01″E / 55.86667°N 26.26694°EKoordinātas: 55°52′00″N 26°16′01″E / 55.86667°N 26.26694°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1913, otrreiz 1933 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Arnis Maziļevskis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1907 |
| Celtniecības beigas | 1913 |
| Specifikācija | |
| Garums | 30 m |
| Platums | 15 m |
| Būvmateriāli | laukakmeņu mūra |
Grendzes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Šēdceres pagasta Grendzes ciemā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ilūkstes filiālbaznīca atradusies Stelmuižā, Lietuvā. Tā bijusi celta 1650. gadā no koka, ar grezniem kokgriezumiem. Grendzes muižas muižnieks, sastrīdoties ar Stelmuižas baronu, nav vēlējies sastapties ar baronu baznīcā, tāpēc licis Grendzē uzcelt baznīcu un nodibināt draudzi, ko veicis 1907. gadā iebraukušais jauniesvētītais priesteris Antons Bamblovskis. Līdzekļus dievnama būvniecībai devuši draudzes locekļi un muižnieks. 1910. gadā dievnams gandrīz bijis uzcelts, bet pietrūcis līdzekļu, tāpēc darbi tika pabeigti 1913. gadā, kad dievnams arī ticis iesvētīts Svētā Pētera godam.[2] Pirmajā pasaules kara laikā baznīca tika nopostīta, vācieši ierakumiem plēsuši pat mūra akmeņus, tāpēc pēc kara Sventes draudzes prāvests, kurš apkalpojis Grendzi, dievkalpojumus noturējis privātās mājās. 1930. gadā par Sventes prāvestu kļuvis Antons Rimovičs, kurš samūrējis izlauztos mūrus, uzlicis jumtu, salicis durvis un logus, ieguldot savus līdzekļus. Baznīcas atjaunošanu nobeidzis prāvests K. Baturo un 1933. gada 29. jūnijā, Svētā Pētera dienā noticis pirmais dievkalpojums atjaunotajā dievnamā. Tā paša gada rudenī baznīcu iesvētījis Ilūkstes baznīcas dekāns J. Samušs. 1935. gadā baznīcai tika ielikti griesti. Pēc Otrā pasaules kara prāvests Z. Naglis ielika lielo altāri, bet prāvests A. Kublinskis sānu altārus. Prāvests Viktors Pentjušs veica remontus dievnama ārpusē un iekšpusē.[3]
Eksterjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīca ir laukakmeņu mūra taisnstūra formas celtne, 30 metrus gara, 15 metrus plata un 12 metrus augsta ēka ar cinkotā skārda jumtu bez torņiem. Redzami sienās piloni, logu un durvju ierāmējumi. Ieejas durvis no gala, sāniem un abām sakristejām. Abos baznīcas sānos ir 3 logi un katrā sakristejā viens logs. Presbitērija daļa celta lokveidīgi. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz betona žogs. Dārzā atrodas koka zvanu tornis un Misiju krusts.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā ir vienas navas telpa ar cementa grīdu un koka dēļu griestiem, kas segti lokveidīgi. Virs ieejas atrodas kora telpa ar harmoniju, kura balstās uz mūra pīlāriem. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala dzelzs dievgalds. Galvenais jeb centrālais neobaroka stila altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā ir liels koka krucifikss, kā arī Svēto Pētera un Svētā Pāvila skulptūras. Altāra aizsedzamajā nišā novietots prāvesta un koktēlnieka Antona Rimaviča veidots "Krustā sistā" tēls.[4] Altāri un skulptūras darinājis meistars Vanagelis. Sānos ir altāra galdi ar gleznām: labajā pusē Jēzus Sirds glezna (Šēnbergs), bet kreisajā Jaunavas Marijas glezna "Debesīs uzņemtā". Aplūkojami divi biktskrēsli, viens feretrons un gleznotās Krustaceļa bildes.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arnis Maziļevskis.[1] Sākumā draudze bijusi Ilūkstes baznīcas filiāle, par patstāvīgu draudzi kļuvusi 1920. gadā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Grendzē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek reizi nedēļā un svētku dienās. Draudzei ir trīs kapsētas — Grendzes vecā un jaunā kapsēta un Smelinas kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa diena, Svētā Pētera diena, Kristus pārveidošanās svētki, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus diena.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.594.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 265.lpp.
- ↑ Grendzes Sv. Pētera Romas katoļu baznīca[novecojusi saite] www.fez.lnb.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Grendzes Sv. Pētera Romas katoļu baznica[novecojusi saite] www.fez.lnb.lv
- Grendzes (Grendzas) Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
| ||||||||||||||||
