Džīna Deivisa — Vikipēdija

Džīna Deivisa Geena Davis
Džīna Deivisa 2024. gadā
Dzimusi	Virdžīnija Elizabete Deivisa 1956. gada 21. janvārī (68 gadi) Vorhema, Masačūsetsa, ASV
Nodarbošanās	aktrise, kinoproducente, rakstniece

Virdžīnija Elizabete "Džīna" Deivisa (angļu: Virginia Elizabeth "Geena" Davis; dzimusi 1956. gada 21. janvārī) ir amerikāņu aktrise, kinoproducente, rakstniece, bijusī modele.

Kino debitējusi ar lomu Sidnija Polaka 1982. gada romantiskajā komēdijā "Sirdspuķīte". Pazīstama ar lomām tādās filmās kā "Muša" (1986), "Bītldžūss" (1988), "Telma un Luīze" (1991), "Savējo līga" (1992), "Ilgais atvadu skūpsts" (The Long Kiss Goodnight, 1996), "Mazais Stjuarts" (1999) un The Accidental Tourist. Par lomu filmā The Accidental Tourist (1988) saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā. Bijusi nominēta šai balvai kā labākā aktrise par lomu filmā "Telma un Luīze". Četras reizes nominēta Zelta globusa balvai, no kurām vienu reizi balvu saņēmusi par lomu seriālā Commander in Chief (2005).

Kandidējusi uz vietu ASV izlasē startam 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs loka šaušanā, tomēr nekvalificējās fināla sacensībām kvalifikācijā.^[1]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «OLYMPICS; Geena Davis Zeros In With Bow and Arrows». NY Times. 1999. gada 6. augusts. Skatīts: 2013. gada 28. jūlijs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džīna Deivisa.

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)

Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvējas nominācijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā"

1928—1940	Geila Sondergārda (1936) Elisa Bredija (1937) Feja Beintere (1938) Hetija Makdeniela (1939) Džeina Dārvela (1940)

1941—1960	Mērija Astore (1941) Terēza Raita (1942) Katina Paksinu (1943) Etele Berimora (1944) Ena Revīra (1945) Anna Bakstera (1946) Seleste Holma (1947) Klēra Trevora (1948) Mersedesa Makkembridža (1949) Džozefīna Halla (1950) Kima Hantere (1951) Glorija Greiema (1952) Donna Rīda (1953) Eva Marija Seinta (1954) Džo Van Flīta (1955) Dorotija Malone (1956) Mijoši Umeki (1957) Vendija Hillere (1958) Šellija Vintersa (1959) Šērlija Džonsa (1960)

1961—1980	Rita Moreno (1961) Petija Djūka (1962) Mārgarita Raterforda (1963) Lila Kedrova (1964) Šellija Vintersa (1965) Sendija Denisa (1966) Estella Pārsone (1967) Rūta Gordona (1968) Goldija Hona (1969) Helēna Heisa (1970) Klorisa Līčmena (1971) Ailīna Hekarta (1972) Tatuma O'Nīla (1973) Ingrīda Bergmane (1974) Lī Grānta (1975) Beatrise Streita (1976) Vanesa Redgreiva (1977) Megija Smita (1978) Merila Strīpa (1979) Mērija Stīnbērgena (1980)

1981—2000	Morīna Steipltona (1981) Džesika Lenga (1982) Linda Hanta (1983) Pegija Eškrofta (1984) Andželika Hjūstone (1985) Daiena Vīsta (1986) Olimpija Dukakisa (1987) Džīna Deivisa (1988) Brenda Frikere (1989) Vūpija Goldberga (1990) Mersedesa Ruela (1991) Marisa Tomeja (1992) Anna Pakvina (1993) Daiena Vīsta (1994) Mira Sorvino (1995) Žiljeta Binoša (1996) Kima Beisingere (1997) Džūdija Denča (1998) Andželīna Džolija (1999) Mārša Geja Hārdena (2000)

2001—2020	Dženifere Konelija (2001) Ketrina Zeta-Džonsa (2002) Renē Zelvēgere (2003) Keita Blanšeta (2004) Reičela Vaisa (2005) Dženifere Hadsone (2006) Tilda Svintone (2007) Penelope Krusa (2008) Mo'Nika (2009) Melisa Leo (2010) Oktāvija Spensere (2011) Anna Hetaveja (2012) Lupita Ņono (2013) Patrīcija Ārkete (2014) Alīsia Vīkandere (2015) Vaiola Deivisa (2016) Elisone Dženija (2017) Redžina Kinga (2018) Lora Derna (2019) Juna Južuna (2020)

2021—pašlaik	Ariana Debosa (2021) Džeimija Lī Kērtisa (2022) De'Veina Džoja Rendolfa (2023)

s d l Amerikas Kinoakadēmijas Džīna Heršolta humanitārā balva

1956–2009	Jangs Frenks Frīmans (1956) Semjuels Goldvins (1957) Bobs Houps (1959) Sols Lesers (1960) Džordžs Sītons (1961) Stīvs Broidijs (1962) Edmonds de Patjē (1965) Džordžs Bagnals (1966) Gregorijs Peks (1967) Marta Reja (1968) Džordžs Džesels (1969) Frenks Sinatra (1970) Rozalinda Rasela (1972) Ljū Vasermans (1973) Artūrs Krims (1974) Džuless Šteins (1975) Čārltons Hestons (1977) Leo Jafe (1978) Roberts Benžamins (1979) Denijs Keins (1981) Volters Mirihs (1982) Mitčels Frankovičs (1983) Deivids Volpers (1984) Čārlzs Rodžerss (1985) Hovards Kohs (1989) Elizabete Teilore / Odrija Hepbērna (1992) Pols Ņūmens (1993) Kvinsijs Džonss (1994) Artūrs Hilers (2001) Rodžers Meiers (2005) Šerija Lansinga (2007) Džerijs Lūiss (2009)

2011–pašlaik	Opra Vinfrija (2011) Džefrijs Kacenbergs (2012) Andželīna Džolija (2013) Harijs Belafonte (2014) Debija Renoldsa (2015) Džīna Deivisa (2019) Tailers Perijs / Motion Picture & Television Fund (2020) Denijs Glovers (2021) Maikls Dž. Fokss (2022) Mišela Satere (2023)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 10039672 LCCN: no94021068 ISNI: 0000 0001 0869 4279 GND: 132753413 SUDOC: 060815884 BNF: cb13954387v (data) BIBSYS: 98074814 NLA: 35756110 NKC: xx0044048 BNE: XX1168397 CiNii: DA1325816X