Jānis Eduards Višņa (1891. gada 28. augusts — 1942. gada 17. maijs) bija Latvijas politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces , 1. , 2. , 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju . Bijis Latvijas Strādnieku arodbiedrību Centrālā biroja sekretārs.
Dzimis 1891. gada 28. augustā (pēc vecā stila — 16. augustā) Nītaures pagasta Lakšu muižas "Gužēnu" gruntsnomnieka Friča un Ievas Višņu (Wischne ) ģimenē.[ 2] [ 3]
1912. gadā iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP). Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas kļuvis par tās pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli.[ 3] Pēc tam ticis ievēlēts visos Latvijas parlamentos: Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Višņa kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika apcietināts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē , kur pavadīja vairākus mēnešus. Kļuvis par nelegālās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku un zemnieku partijas (LSSZP) biedru.[ 3]
Latvijas okupācijas apstākļos 1941. gada jūnijā izsūtīts uz Usoļjes labošanas darbu nometni (Usoļlagu). 1942. gada 17. maijā nošauts, visticamāk, Soļikamskas cietumā.[ 3]
Frakcijas Prezidijs Deputāti
Mazās frakcijas
Bez frakcijas
Beigušās pilnvaras Saistītie raksti Kategorijas
Frakcijas Prezidijs Deputāti
Mazās frakcijas
Bez frakcijas
Beigušās pilnvaras Saistītie raksti Kategorijas