Pāvils Laizāns
| Pāvils Laizāns | |
|---|---|
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1888. gada 2. novembrī Sakstagala pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1933. gada 27. novembrī (45 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latgales Kristīgo zemnieku savienība |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Pēterburgas Universitāte |
|
 Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis — 4. šķira | |
Pāvils Laizāns (latgaliešu: Pōvuls Laizāns; 1888. gada 2. novembris — 1933. gada 27. novembris) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Kristīgo zemnieku savienības pārstāvis. Politiķa Antona Laizāna brālis.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pāvils Laizāns piedzima 1888. gada 2. novembrī Sakstagala pagastā.[1][2] Divu gadu vecumā kļuva par bāreni. Mācības uzsāka 11 gadu vecumā skolā Pēterburgā.[3] Vēlāk iestājās Pēterburgas Universitātē, kur sākotnēji studēja dabaszinības. Vēlāk pārgāja jurisprudences programmā un augstskolu pabeidza. Piedalījās Pirmajā pasaules karā.[3]
Laizāns bija 1917. gada Latgales kongresa prezidija loceklis,[4] Rēzeknes zemstes valdes loceklis. No 1918. līdz 1920. gadam bija Latvijas Republikas pagaidu parlamenta — Tautas padomes — loceklis, pārstāvēja latgaliešu frakciju.[2] 1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē no Latgales Kristīgo zemnieku savienības saraksta. 1921. gadā kopā ar Pēteri Zadvinski izstājās no frakcijas un izveidoja Latgaliešu bezpartijisko grupu. Amatā bija līdz 1922. gadam.[1]
No 1923. līdz 1925. gadam Laizāns bija Latgales apgabaltiesas loceklis. No 1925. līdz 1933. gadam strādāja par notāru Daugavpilī.[2]
Nodarbojās ar publicistiku, tulkoja darbus ar pseidonīmiem Lopsu Jākubs un P. Smylgs. Bija laikraksta «Jaunas Zinias» redaktors, Daugavpils Latviešu biedrības valdes loceklis, Franča Trasuna piemiņas fonda priekšsēdētājs un Daugavpils dramatiskā teātra valdes priekšsēdētājs.[2]
Miris pēc kuņģa slimības Rīgas 1. slimnīcā 1933. gada 27. novembrī. Apbedīts Daugavpils kapos.[2]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis — 4. šķira Nr. 239 (1927)[5]
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis — 4. šķira.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2016. gada 22. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Pōvuls Laizāns». Latgales Dati. Skatīts: 2016. gada 22. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 Vairogs. «Pāvils Laizāns †». Latgales Ziņas, 1933. gada 1. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2016. gada 22. janvārī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 19 872. sleja.
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 94 (30.04.1927), 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 28.01.2016.
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr.237 (20.10.1933), 1.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 28.01.2016.
