Krauķis

Krauķis Corvus frugilegus (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta	Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints	Vārnas (Corvus)
Suga	Krauķis (C. frugilegus)
Izplatība
Krauķa izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā.
Krauķis Vikikrātuvē

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā. Iedalās divās pasugās. Latīņu nosaukums frugilegus latviski nozīmē barības vākšana.

Izplatība

Krauķis Lielbritānijā

Latvijā krauķu skaits pēdējos gados samazinās

Ap knābja pamatni krauķim ir gaiša, neapspalvota āda

Krauķa izplatības areāls ir ļoti liels. Tas sastopams lielākajā daļā Eiropas teritorijas, sākot ar Britu salām, Islandi, Skandināvijas ziemeļiem, beidzot ar Dienvidaustrumāziju austrumos. Krauķis neligzdo Eiropas dienvidos, Vidusjūras reģionā, lai gan ziemas periodā daļa Eiropas putnu ieceļo Vidusjūras reģionā, kā arī Tuvajos Austrumos. No Vidusjūras zemēm izņēmums ir Spānija, kurā dzīvo neliela, izolēta krauķu populācija.

Ārpus Eiropas krauķis ir sastopams Turcijā, Kaukāzā, Sibīrijas rietumos, Vidusāzijā, kā arī visā Sibīrijas dienvidu daļā līdz pat Tālajiem Austrumiem un centrālajai Ķīnai. Lielākā daļa Eiropas putnu ziemo ligzdošanas areālā, izņemot Krievijas krauķus, kuri migrē uz dienvidiem un dienvidrietumiem. Toties Āzijas austrumu populācijas ziemo Ķīnā, Korejā un Japānā.

Jaunzēlandē 1862. gadā un 1874. gadā tika introducēti vairāki simti krauķu, kas mūsdienās ir lokalizēti, jo tiek uzskatīti par lauksaimniecības kaitēkļiem.

Latvijā

Latvijā 19. gadsimta beigās krauķi bija reti sastopami. Tuvākās lielās kolonijas bija Igaunijā pie Peipusa ezera un Krievijā pie Pleskavas. Tikai 1908. gadā tika konstatēta pirmā ligzdošanas vieta Latvijā, un tā tika novērota Rīgā, vēlākos gados ligzdojoši krauķi tika novēroti arī Zemgalē un Latgalē. 1970. gados Latvijā ligzdoja 16 000 pāru 115 kolonijās, lielākā daļa dzīvoja Zemgalē un Latgalē. To skaits 1980. gados samazinājās līdz 7000—9000 pāru. Krauķu skaits turpina samazināties arī mūsdienās. 2000. gados Latvijā konstatēja vairs tikai 50 kolonijas, un ligzdojošo pāru skaits nepārsniedza 2000. Neliels skaits Latvijas krauķu pāru regulāri ziemo ligzdošanas vietā.

Izskats un īpašības

Krauķis ir apmēram vienā augumā ar melno vārnu (Corvus corone) vai nedaudz mazāks. Ķermeņa garums 44—46 cm, spārnu plētums 81—99 cm, svars 325—571 g. Apspalvojums melns, ar zilu vai zilivioletu spīdumu saules gaismā. Apspalvojums uz galvas, kakla un pleciem ir biezs un zīdains. Kājas krauķim ir melnas, knābis tumši pelēks.

Krauķi no pārējiem vārnu dzimtas putniem var atšķirt pēc gaišās ādas ap knābja pamatni, kurai nav apspalvojuma. Arī cisku spalvas ir izspūrušākas, salīdzinot ar melno vārnu. Jaunos putnus ir grūtāk atšķirt no vārnas, jo apspalvojumu ap knābja pamatni tas zaudē vēlāk, sasniedzot 6 mēnešu vecumu. Āzijas krauķi ir mazāki kā Eiropas krauķi, un to sejas apspalvojums ir pilnāks.

Inteliģence

Krauķis ir inteliģents putns un māk pielietot palīgierīces barības iegūšanai

Veicot eksperimentus ar krauķiem nebrīvē, noskaidrots, ka tas ir tikpat inteliģents putns kā pārējie vārnu ģints putni. Tas tāpat kā vārna un krauklis māk izmantot palīginstrumentus barības iegūšanai. Krauķis eksperimentā ar akmens iemešanu caurulē, lai iegūtu barību, ātri uztvēra uzdevumu, un, līdzko akmens nebija nolikts blakus caurules galam, devās to meklēt. Tāpat tas ir pierādījis asprātību kociņu un stiepļu izmantošanā, lai aizsniegtu barību šaurās vietās, pat izdomājot, kā stiepli var salocīt āķa formā, lai barība vieglāk uzķertos. Krauķis ir tikpat izveicīgs un asprātīgs darba rīku izmantošanā un izgatavošanā kā šimpanze.

Izcilu inteliģenci krauķis pierādīja eksperimentā ar ūdens trauku, kurā tika iemests tārps. Tārps peldēja pa ūdens virsmu, bet līmenis bija tik zemu, ka krauķis tārpu no trauka malas nespēja aizsniegt. Tad krauķis traukā ar ūdeni tik ilgi meta akmeņus, līdz ūdens līmenis bija tik augstu, lai tārpu varētu aizsniegt.

Barība

Galvenā krauķa barība ir sliekas un kukaiņu kāpuri, kurus krauķis atrod, pārrokot zemi ar savu spēcīgo knābi. Krauķis barojas arī ar graudiem, augļiem, nelieliem dzīvniekiem, zīlēm, nelieliem putniem, to olām un putnēniem un maitas gaļu. Urbanizētās vidēs krauķis barojas arī ar cilvēku pārtikas atkritumiem, reizēm to var novērot jūras krastā, meklējot vēžveidīgos un citus ūdens dzīvniekus.

Vairošanās

Krauķi veido ligzdojošas kolonijas

Krauķis vienmēr veido ligzdošanas kolonijas. Parasti tās ir koku pašās galotnēs. Ligzda tiek būvēta no koku zariem, kas tiek lauzti turpat no koka vai nozagti no blakus ligzdas, retāk krauķis zarus piemeklē uz zemes. Krauķi ligzdot sāk februāra beigās vai marta sākumā. Dējumā parasti ir 3—5 olas, un inkubācijas periods ilgst 16—18 dienas. Mazuļus baro abi vecāki. Apspalvojums putnēniem uzaug pēc 32—33 dienām.

Rudenī jaunie un vientuļie iepriekšējā gada krauķi sapulcējas lielos baros, bieži kopīgi ar kovārņiem.

Klasifikācija

Krauķim ir 2 pasugas:

• Corvus frugilegus frugilegus — sastopams no Eiropas līdz Āzijas centrālajai daļai;
• Corvus frugilegus pastinator — sastopams Āzijas austrumos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krauķis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krauķa foto (dabasdati.lv)
• Krauķa foto (selgasfoto.lv)
• Krauķa foto (Agris Krusts)