Kurmju dzimta

Kurmju dzimta; Talpidae (Fischer, 1814)
	Eiropas kurmis (Talpa europaea)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Ciršļveidīgie (Soricomorpha)
Dzimta	Kurmju dzimta (Talpidae)
Iedalījums
	3 apakšdzimtas: Jaunās pasaules kurmji (Scalopinae); Kurmji (Talpinae); Ķīnas ciršļkurmji (Uropsilinae);
	Kurmju dzimta Vikikrātuvē

Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kas nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla). Dzimtā apvienotas 46 sugas, kas tiek iedalītas 17 ģintīs un 3 apakšdzimtās.^[1] Dzimta apvieno kurmjus, ciršļkurmjus, mogeras un vihuholus. Visas šīs dzimtas sugas rok zemi. Kurmji pilnībā dzīvo zem zemes, ciršļkurmji daļēji, toties vihuholi pamatā ir ūdens dzīvnieki, kas guļ sausās apakšzemes alās. Samērā unikāls dzīvnieks ir zvaigžņdegunis, kurš vienlīdz labi piemērojies dzīvei gan ūdenī, gan zem zemes.

Kurmju dzimtas sugas sastopmas ziemeļu puslodē (Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā), tomēr, piemēram, neviena kurmju suga nemājo Īrijā vai Ziemeļamerikā uz dienvidiem no Meksikas ziemeļiem, lai gan Āzijas dienvidos ir sastopamas kurmju dzimtas sugas. Latvijā mājo tikai viena kurmju dzimtas suga — Eiropas kurmis (Talpa europaea).^[2] Vissenākās dzimtas sugas ir ciršļkurmji, un kurmju dzimtai ar ciršļiem ir bijis kopīgs ciršļveidīgs aizvēsturiskais priekštecis.^[3]

Izskats un īpašības

Kurmju dzimtas dzīvnieki ir nelieli zīdītāji ar cilindriskas formas ķermeni, tumšu, īsspalvainu kažociņu un kailu, neapspalvotu snuķīti. Mazākais dzimtā ir Amerikas ciršļkurmis (Neurotrichus gibbsii), kura ķermeņa garums mazākajiem indivīdiem ir 1 cm, svars 8 g.^[4] Lielākais ir Krievijas vihuhols (Desmana moschata), kura ķermeņa garums var sasniegt 21,5 cm, papildus astes garums 21,5 cm un svars 520 g.^[5]^[6] Lai arī apspalvojums dažādām sugām ir atšķirīgs, tas vienmēr ir īss un blīvs. Senatnē cilvēki ir izmantojuši kurmju kažokādas, kurām ir interesanta īpašība: kažoka matiņi aug taisni un netraucē dzīvniekam kustēties alā ne uz priekšu, ne atpakaļ.^[7] Ūdenī dzīvojošajām sugām tas ir arī eļļains un ūdens necaurlaidīgs. Priekšķepas piemērotas zemes rakšanai, tās ir platas ar asiem, spēcīgiem nagiem, vērstas prom no ķermeņa. Kopumā kurmju dzimtas sugām ir īsas astes, izņēmums ir vihuholu cilts sugas. Šiem dzīvniekiem ir garas, saplacinātas astes.^[8]

Visām sugām ir mazas acis un vāja redze, bet tikai dažas sugas ir patiesi aklas.^[8] Ausis ir ļoti mazas vai to nav vispār.^[9] Galvenā kurmju dzimtas dzīvnieku maņa ir tauste. Tās sensori atrodas uz purna, kājām un astes. Purns ir veidots kā neliels snuķītis, tas ir ļoti kustīgs un īpaši jutīgs. Vihuholi kā jau ūdens dzīvnieki ieinirstot spēj noslēgt nāsis un ausis.^[8] Galvaskauss visām sugām ir slaids, šaurs un saplacināts.^[9]

Uzvedība

Kurmju dzimtas sugas pamatā ir nakts dzīvnieki, lai gan kurmji ir aktīvi gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā. Tomēr ārpus pazemes, pa zemes virspusi tie ceļo tikai tumsā. Lielākā daļa sugu rok alu sistēmu un medī tos kukaiņus, kas iekrīt to tuneļos. Ciršļkurmji alas rok tikai, lai pārgulētu, bet barojas virs zemes. Vihuholi arī rok alas pārgulēšanai, bet medī zem ūdens. Zvaigžņdegunis spēj dzīvot līdzīgi kā kurmji, bet arī spēj piemēroties dzīvei ūdenstilpēs. Kurmju dzimtas dzīvnieki ir ļoti nesabiedriski, tie bieži agresīvi cīnās, aizstāvot savu teritoriju.^[8] Izņēmums ir zvaigžņdegunis, alās apmetoties vairākiem indivīdiem.

Kurmju dzimtas sugas galvenokārt barojas ar kukaiņiem vai citiem bezmugurkaulniekiem. Kurmju iecienītākā barība ir sliekas, bet vihuholiem ūdens bezmugurkaulnieki, piemēram, garneles, spāru kāpuri un gliemji.

Sistemātika

Austrumamerikas kurmis (*Scalopus aquaticus*)

Kurmju dzimta (Talpidae)
- Amerikas kurmju apakšdzimta (Scalopinae)
  - Amerikas kurmju cilts (Scalopini)
    - Austrumamerikas kurmji (Scalopus)
    - Gaņsu kurmji (Scapanulus)
    - Kuplastes kurmji (Parascalops)
    - Rietumamerikas kurmji (Scapanus)
  - Zvaigžņdeguņu cilts (Condylurini)
    - Zvaigžņdeguņi (Condylura)
- Kurmju apakšdzimta (Talpinae)
  - Amerikas ciršļkurmju cilts (Neurotrichini)
    - Amerikas ciršļkurmji (Neurotrichus)
  - Eirāzijas kurmju cilts (Talpini)
    - Āzijas kurmji (Euroscaptor)
    - Baltastes kurmji (Parascaptor)
    - Eirāzijas kurmji (Talpa)
    - Īspurna kurmji (Scaptochirus)
    - Mogeras (Mogera)
  - Garastes kurmju cilts (Scaptonychini)
    - Garastes kurmji (Scaptonyx)
  - Japānas ciršļkurmju cilts (Urotrichini)
    - Japānas ciršļkurmji (Urotrichus)
    - Japānas mazie ciršļkurmji (Dymecodon)
  - Vihuholu cilts (Desmanini)
    - Krievijas vihuholi (Desmana)
    - Pireneju vihuholi (Galemys)
- Ķīnas ciršļkurmju apakšdzimta (Uropsilinae)
  - Ķīnas ciršļkurmji (Uropsilus)

Atsauces

↑ Hutterer, R. (2005). Wilson, D. E.; Reeder, D. M, eds. Mammal Species of the World: Talpidae (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. pp. 300–311. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494
↑ Latvijas Daba: Eiropas kurmis
↑ Savage, RJG, & Long, MR (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File. p. 53. ISBN 0-8160-1194-X.
↑ ADW: Neurotrichus gibbsii
↑ «ARKive: Russian desman (Desmana moschata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī. Arhivēts 2015. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
↑ «Projekta darba grupa viesos Krievzemē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī.
↑ Dabas muzejs: Kukaiņēdāji^{[novecojusi saite]}
↑ ^8,0 ^8,1 ^8,2 ^8,3 Gorman, Martyn (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 766–769. ISBN 0-87196-871-1.
↑ ^9,0 ^9,1 Grzimek, Bernhard. Grzimek's Animal Life Encyclopedia, Volume 10: Mammals I. New York: Van Nostrand Reinhold Company, 1975. Print.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurmju dzimta

[1] Hutterer, R. (2005). Wilson, D. E.; Reeder, D. M, eds. Mammal Species of the World: Talpidae (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. pp. 300–311. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494

[2] Latvijas Daba: Eiropas kurmis

[3] Savage, RJG, & Long, MR (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File. p. 53. ISBN 0-8160-1194-X.

[4] ADW: Neurotrichus gibbsii

[5] «ARKive: Russian desman (Desmana moschata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī. Arhivēts 2015. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

[6] «Projekta darba grupa viesos Krievzemē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī.

[7] Dabas muzejs: Kukaiņēdāji^{[novecojusi saite]}

[gor-8] 8,0 ^8,1 ^8,2 ^8,3 Gorman, Martyn (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 766–769. ISBN 0-87196-871-1.

[griz-9] 9,0 ^9,1 Grzimek, Bernhard. Grzimek's Animal Life Encyclopedia, Volume 10: Mammals I. New York: Van Nostrand Reinhold Company, 1975. Print.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]