Daugmales pagasts
| Daugmales pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Ķekavas novads | |||
| Centrs: | Daugmale | |||
| Kopējā platība:[1] | 65,8 km2 | |||
| • Sauszeme: | 58,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 7,8 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 315 | |||
| Blīvums (2024): | 22,7 iedz./km2 | |||
 Daugmales pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daugmales pagasts ir viena no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Ķekavas pagastu un Baldones pagastu, Ogres novada Tomes pagastu un pa Daugavu ar Ogres novada Tīnūžu pagastu un Salaspils novada Salaspils pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta platība ir 6263 ha, no kuriem lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 1365,6 ha (22%), meži 3796,8 ha (61%).
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes: Ēturga, Meitupe, Raģupīte, Varžupīte.
Ezeri: Lejasezers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izveidots kā Līves-Bramberģes pagasts, 1920. gada zemes reformas laikā Līves muiža sadalīta 78 vienībās 540 ha kopplatībā, Brambergas muiža 36 vienībās 161 ha kopplatībā, bet Kalna muiža 18 vienībās 126 ha kopplatībā.[4] 1925. gadā to pārdēvēja par Daugmales pagastu. 1935. gadā Rīgas apriņķa Daugmales pagasta platība bija 24,2 km² un tajā dzīvoja 859 iedzīvotāji.[5]
1945. gadā pagastā izveidoja Daugmales un Strēlnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Daugmales ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947-1949) un Baldones (1949-1974) un Rīgas (1947-1951; 1974-1990) rajonos. 1951. gadā Daugmales ciemu likvidēja, teritoriju pievienojot Strēlnieku ciemam. 1960. gadā likvidēts Strēlnieku ciems, tā teritoriju sadalot starp Ķekavas ciemu un Ķeguma lauku teritoriju. Daugmales ciems atjaunots 1974. gadā, izdalot tā teritoriju no Ķekavas ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Daugmales pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ķekavas novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daugmales pilskalns
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daugmales pilskalns ir sena apdzīvota vieta Latvijā. Tas bijis apdzīvots jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē.. No 10. līdz 12. gadsimtam tas bijis viens no lielākajiem tirdzniecības un amatniecības centriem Baltijā. To apdzīvoja zemgaļi un lībieši. Par tirdzniecības sakariem liecina no Krievzemes, Skandināvijas, Rietumeiropas, Bizantijas, Ungārijas un arābu zemēm ievestas senlietas, kas atrastas arheoloģiskos izrakumos. Pilskalna aizsargvalnis ir 7 m augsts un 80 m garš. Tā tuvumā atradusies senpilsēta un kapulauks.
Nāves sala
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nāves sala, agrāk pussala, tagad sala, pazīstama no Pirmā pasaules kara kaujām. Šeit bija ierīkots nocietināts placdarms garnizonam, kas bija palicis Daugavas kreisajā krastā pēc krievu armijas atkāpšanās 1915. gada rudenī. Šeit 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums. 1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube.
Citi objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sakaiņu pilskalns, 32 m augsts.
- Senču svētkalniņš ar tēlnieka Tālivalža Muzikanta skulptūru "Važu rāvējs" (1994.)
- Raģu dižozoli, apkārtmērs 6 — 6,95 m.
- Lejas ezers
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā apdzīvotā vieta un pagasta centrs ir Daugmale.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vilhelms fon Līvens (1800—1880), ģenerālis, Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators (1861-1864)
- Jānis Briedis, tēlnieks
- Jānis Goldmanis (1875—1955), latviešu politiķis
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 1.07.2015
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 4821. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
