Kastrānes pagasts
Kastrānes pagasts (līdz 1949. gadam) | |
---|---|
Kastrānes pagasts 1940. gadā | |
Apriņķis: | Rīgas apriņķis |
Centrs: | Kastrāne |
Kopējā platība: | 91 km2 |
Iedzīvotāji (1935): | 1273[1] |
Blīvums (1935): | 14 iedz./km2 |
Likvidēts: | 1949. gadā |
Kastrānes pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā austrumdaļā. Robežojās ar Sidgundas, Mālpils, Zaubes, Plāteres, Ķeipenes, Lauberes un Suntažu pagastiem. Pagasta valde atradās Kastrānē (tagad Diedziņš). Lielākās apdzīvotās vietas bija Kastrāne un Vatrāne.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināts Suntažu draudzes novadā pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu.
Bijušās Kastrānes muižas centrs atrodas tagadējā Upespilī, savukārt Krupu pusmuižas ēkā 1923. gadā pēc pārbūves ierīkoja Kastrānes pagasta namu, ko sāka dēvēt par Kastrānes ciemu (tagad Diedziņš). Iepretim Kastrānei Mazās Juglas labajā krastā, Skubiņu kalnā bijusi 18. gadsimta apbūve. Tagad šeit saglabājusies vairs tikai dzīvojamā ēka un klētiņa. Upes krastā atrodas arī Skubiņu viduslaiku kapsēta, kas liecina, ka šī apkaime bijusi apdzīvota jau kopš seniem laikiem. 5 km no Kastrānes uz Ķeipenes pusi atrodas Vatrāne, kas pirmo reizi pieminēta Poļu—zviedru kara laikā (1600—1629). Zviedru Vidzemes laikā Vatrānes muižas (Wattram) centrā Suntažu draudzes novada teritorijā izveidojās ciems, kas pieminēts 1698. gadā. Ap Vatrānes muižu bijis skaists parks, kas pieminēts 1759. gadā. 1834. gadā muiža nonāca Tranzē dzimtas īpašumā. 1905. gada nemieros muižu nodedzināja, vēlāk atjaunoja. Vatrānes muižas pēdējais īpašnieks bija profesors Pauls Sokolovskis. 1988. gadā muižas ēka nodega. No Vatrānes uz Suntažu pusi atrodas Skoliņa — bijusī Vatrānes pirmās pakāpes pamatskola. Tās pirmsākumi saistās ar 1871. gadu, kad Lieldesu mājās skolotāja darbu sāka Indriķis Indriksons, jo īsto skolas ēku uzcēla 1876. gadā. Vēl tālāk uz Suntažu pusi pie Gauriņu mājām uz Mazās Juglas bijušas J. Krišjāņa Vatrānes ūdensdzirnavas.
1920. gada zemes reformas laikā Kastrānes muižu sadalīja 73 vienībās 170 456 ha kopplatībā, Vatrānes muižu ar Mārciņiem 79 vienībās 1512,18 ha kopplatībā.[2] 1932. gadā pagasta platība bija 12 950 ha.
1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja Kastrānes un Vatrānes ciema padomes. 1947. gada 16. oktobrī Kastrānes pagastu iekļāva jaunizveidotajā Ogres apriņķī. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Ogres rajonā. Mūsdienās Kastrānes pagasta teritorija iekļauta Ogres novada Suntažu un Ķeipenes pagastos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16 108. sleja.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|